Par mani

Ilgu laiku man šķita, ka jāizvēlas tikai viens ceļš. Ka cilvēkam jābūt “vienā kastītē” — vienai profesijai, vienam hobijam, vienai lomai. Un es kautrējos no tā, ka manā dzīvē viss savijas kopā — sports, pasakas, mācīšanās, kustība, cilvēki, rokdarbi. Jo apkārt bieži skanēja: “Tas nav normāli. Jādara kaut kas viens.”

Bet es darīju.

Es esmu dziļais cilvēks. Ja kaut kas mani patiesi ieinteresē, man nepietiek ar virspusēju ieskatu. Man vajag saprast līdz saknei — izjust, izpētīt, apgūt pamatīgi. Un tieši tā viena lieta organiski noved pie nākamās. Kustība palīdz saprast cilvēku. Darbs ar bērniem atver durvis pasakām. Pasakas māca redzēt dziļāk emocijas. Pilates iemāca sadzirdēt ķermeni. Rokdarbi iemāca pacietību, ritmu un radīšanas prieku. Un “Ēd un tievē” man kļuva par vēl vienu ļoti dziļu stāstu par cilvēku.

Nevis tikai par svaru.

Par mieru ar ēdienu.

Par bada sajūtu.

Par ķermeni bez pārmetumiem.

Par iespēju beidzot nekarot ar sevi.

Man vienmēr ir bijis svarīgi saprast — kāpēc cilvēks jūtas tā, kā jūtas. Kāpēc nogurst. Kāpēc gribas ēst. Kāpēc tik daudzi dzīvo nemitīgā cīņā ar sevi un savu ķermeni. Un arī te es gāju dziļumā — mācījos, analizēju, meklēju likumsakarības, līdz sapratu, cik ļoti cilvēkam vajadzīgs nevis kārtējais aizliegums, bet sistēma, kurā viņš var justies droši.

Radīšana man vienmēr ir bijusi veids, kā atjaunoties. Adījumi, aproces, pasakas, jaunas idejas, nodarbības, receptes — tas viss man ir viens vesels radīšanas process. Tā ir mana klusā vieta, kur atgriezties pie sevis, atjaunot spēku un neļaut sev iegrimt rutīnā.

Un arī “Ēd un tievē” savā būtībā ir radīšana. Ne tikai receptes vai materiāli. Tā ir vides radīšana, kur cilvēks drīkst būt nepilnīgs, mācīties, jautāt, sākt no jauna un pamazām atgriezties pie sevis. Jo dzīvs cilvēks aug, mainās, interesējas, rada un turpina atklāt pasauli no jauna. Un šodien es vairs nekaunos no tā, ka esmu daudzšķautņaina.

Tieši tā esmu es.

Seko man sociālajos tīklos

"Ed un tievē" maratons